Saruna caur priekšmetiem
Nereti dakteru klaunu darbošanās slimnīcā var šķist
kaut kas dīvaini bezjēdzīgs. Jo gadās tā, ka neveidojam tiešu spēli ar bērnu,
bet gan šim nolūkam izmantojam kādu turpat slimnīcā ieraudzītu priekšmetu. Taču
arī šīm epizodēm ir svarīga nozīme, dziļāka jēga un iespējams turpinājums.
& Palātā, kas atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā, ienāk divi dakteri klauni. Tie esam mēs. Bet mēs vispār nepievēršam uzmanību ne bērniem, ne vecākiem, kuri atrodas šajā telpā. Citiem var šķist, ka mēs nemaz neredzam cilvēkus palātā. Jo mēs ieraugām un cieši lūkojamies tikai uz drēbju pakaramo statīvu, uz kura uzkabinātas vairākas jakas. Mēs ar lielu bijību tuvojamies šīm jakām, cienīgi tām paklanāmies. Tad sākam sasveicināšanās ceremoniju. Mēs paspiežam katru piedurkni pa vienai – kā cilvēka roku sveicienā, darām to neizsakāmā priekā. Vēl katrai pasakām kādu komplimentu vai novēlam labu dienu.
Kad godpilnā sasveicināšanās pabeigta, dakteri klauni piepeši izbrīnīti ierauga, ka palātā vēl kāds ir... Te ir vēl cilvēki! Ak! Un tikai tad var sākties spēle ar bērnu. Protams, katras spēles gaita ir atkarīga no tā, ko mēs pamanām, sajūtam bērnā, kāda ir viņa šābrīža interese, tēma. Taču mēdz būt arī tā, ka spēli neturpinām. Tad mēs atsveicināmies no jakas piedurknēm un dodamies prom.
& Kas īsti notiek? Šāda dakteru klaunu pievēršanās ne cilvēkam, bet, piemēram, jakai, nav ne nevērība, ne nejaušība. Kamēr risinās šī komiskā mizanscēna, bērns var to vērot, pabrīnīties, varbūt pasmaidīt, bet vienlaikus jau nedaudz aprast ar dīvaino personāžu klātbūtni palātā. Svarīgi, ka bērnam, esot attālumā, ir iespēja vērot klaunu darbošanos, turklāt parasti turpat tuvumā ir tētis vai mamma, tātad bērns jūtas drošībā.
Pēc spēles ar priekšmetiem dakteri klauni pamana bērnus. Taču, ja mēs sajūtam, ka spēle tieši ar šo bērnu šobrīd neveidosies vai pašlaik nav nepieciešama, pasākums palātā tiek cienīgi noslēgts ar tikpat sirsnīgu atsveicināšanos no iemīļotajām piedurknēm.
& Mūsu ikdiena, strādājot kā dakteriem klauniem slimnīcā, ir it kā viegla un vienkārša – atliek tik reaģēt uz to, ko ieraugām, sadzirdam, pamanām.
Ar klaunu kolēģi Žipčiku Šķiņķi (Māris Krupenkovs) ejam pa gaiteni, kas pilns ar gaidītājiem. Mazi, lieli, iznīkuši, garlaikoti, noguruši, telefonos sēdoši… Uz gandrīz vienīgā gaidītāju neaizņemtā krēsla ieraugām pūkainu bumbuli. Laikam notrūcis kāda mazuļa cepurei, tāds krāsains un mīksts. Klauni saskatās un acīs parādās izmisums. Ak, nabaga bumbulis! Viens! Pamests! Un noteikti nav vesels, ja jau atrodas te, slimnīcā! Skrienam pie katra, kas sēž turpat tuvumā, un vaicājam: vai tas jūsu, jūsu?! Nav mūsu, nē, nav, nevienam tas nepieder – skan atbildes. Ko darīt?
& Dakteri klauni ir izmisumā par nabaga bumbuļa ciešanām – nedrīkstam viņu pamest, nelaimīgajam jāpalīdz! Uzreiz ieslēdzam sevī “Paw Patrol” misiju – sakopojam visus savus klaunu spēkus palīdzības operācijai! Velkam no kabatām gaisīgos krāsainos lakatiņus, kuri ir katra sevi cienoša klauna arsenālā, un rūpīgi izveidojam nestuves. Uz tām nesteidzīgi, ar izteikti saudzīgām kustībām pārvietojam bumbuli. Guldinām, kušinām un mierinām, lai nesatraucas. Tad saņemam, paceļam nestuves un - no abu klaunu mutes atskan skaļš iūūūūūūūū!, skaidrs, ka ceļā ir devies ātrās palīdzības auto!
Klauni skaļi sauc pa visu gaiteni: uzmanību, mēs vedam pacientu! Klauni tipina viens aiz otra, pa vidu turot lakatiņu nestuves, kurās atdusas daudzcietušais cepures bumbulis.
To visu vēro bērni un vecāki, kuri gaida savu rindu pie ārstiem. Klaunu veikums prasa koncentrētību un nopietnību, tāpēc apkārt īpaši neskatāmies, tomēr pamanām, ka vairāki mazuļi skatās aizgrābti, daži lielāki bērni smīn, pieaugušie smejas.
Pacients uz nestuvēm operatīvi tiek nogādāts tieši pie Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas mediķiem. Māsiņas teic, ka būs nedaudz jāuzgaida, tad norāda, kur būtu vēlams nestuves ar bumbuļpacientu nolikt. Arī viņas visu dara tikpat nopietni kā dakteri klauni, tikai acīs tādas mazas smieklu dzirkstelītes.
Dodamies prom, visiem rindā sēdošajiem uzsvērti stāstot, ka bumbulis tagad ir drošībā – ārsti viņam palīdzēs un izārstēs.